Andra Elvika

Labdien!

Esmu sieviete. Sievietes gados. Esmu ieguvusi augstāko akadēmisko izglītību un

strādājusi vadošos amatos ne vienu vien gadu. Pēdējo faktu varētu nepieminēt, ja vien tieši tas nebūtu par iemeslu, kādēļ pirms kāda laika sev teicu: nē, es vēlos dzīvot citādi!

Es vēlos brīvi elpot un kustēties bez sāpēm!

Tādēļ jau gandrīz divdesmit gadus praktizēju jogu. Šobrīd mācos B.K.S. Ajengāra (B.K.S.Iyengar) tradīcijas starptautiskā skolotāju trīs gadīgas apmācības otrajā kursā.  Mans sapnis ir dalīties ar citiem cilvēkiem tajā, ko esmu iemācījusies šajos gados: kā uzturēt sevi formā, pārvarēt fiziskas sāpes, kā atpūsties, kā ļaut iemājot mieram galvā un kā justies labi un mierīgi savā ķermenī.

Pirmo soli zāles virzienā, kurā tika ierādītas jogas pozas, spēru, jo parādījās pirmās sāpes mugurā. Toreiz neapzinājos, ka nedrīkstu lēkāt, tomēr instinktīvi aerobikas (kas bija savas popularitātes kalngalā) vietā izvēlējos ne tik populāro jogu. Tās bija hatha jogas nodarbības, kuras man ļoti patika. Pēc katras nodarbības mājās grāmatā pētīju asanas (jogas pozas), lai zinātu, kā pareizi mācīt savu ķermeni. Esmu izzinātāja, tādēļ praktizējot jogu man ir svarīgi rast atbildes uz jautājumiem: kā un kāpēc? Pirms gadiem desmit pievērsos hatha jogas stilam, kura pamatlicējs un kopējs ir izcils jogas meistars B.K.S.Ajengārs. Un praktizējot tieši Ajengāra tradīcijā, esmu iemācījusies uzveikt gan fiziskas  sāpes, gan pārvarējusi sarežģītus emocionālus stāvokļus un atradusi atbildes uz daudziem jautājumiem.

Ar ko B.K.S.Ajengāra tradīcija atšķiras no citām hatha jogas tradīcijām? Es teiktu: ar ļoti gudru un uzmanīgu praktizēšanas metodiku. Ar to, ka tiek izmantoti palīglīdzekļi.  „Klasiska” praktizētāja darba vieta tiek iekārtota ar paklājiņu, vismaz 3 segām vai plediem, diviem blokiem un siksnu. Bieži tiek izmantoti skaitliski vairāk jau minētie palīglīdzekļi un vēl papildus talkā ņemti polsteri, krēsli, acu spilventiņi. Šie ir biežāk izmantotie palīglīdzekļi un tie tiek lietoti, lai mācītu ķermeni. Lai ļautu ķermenim saglabāt savā atmiņā līdzsvara sajūtu, vienādi izstieptas abas ķermeņa puses, lai ļautu sajust telpu un iegūto mācību izmantotu, pildot asanas bez palīglīdzekļiem un paņemot līdzsvara sajūtu līdzi, ārpus nodarbību zāles un kultivējot to ikdienas gaitās. Jo, protams, galvenais iemesls, kādēļ sākam praktizēt jogu ir vēlme ikdienā justies labi.

Jogas nodarbība gan nav pasaku fejas brīnumnūjiņa un nevaram gaidīt brīnumus jau pēc pirmās nodarbības. Tomēr, jau pēc pirmās nodarbības ik viens var labāk sajust sava ķermeņa locekļus, mieru prātā. Un tas ir sākums uz kautko lielāku, dziļāku, tālāku. Un skaistāku.

Esmu pieredzējusi pati, ka dienās, kad šķiet, ka spēka nav un nevaru saprast, kur to ņemt, bet pasakot sev: iztaisno plecus,  pacel zodu uz augšu, arī prāts „sapurinās”  un pārstāj činkstēt. Ar to vēlos teikt, ka mācot, attīstot ķermeni, mēs skolojam un attīstām arī savu prātu. Un iespējams, kādu dienu ķermenis un prāts  būs harmonijā viens ar otru.

Bieži tiek citēts B.K.S.Ajengāra izteikums, ka „joga ir māksla, zinātne un filozofija”. Mēdzu domās atgriezties pie šī teikuma, to apcerot un uzdodot sev jautājumus: vai praktizēju un baudu jogu kā mākslu? Vai pētu un cenšos izprast to kā zinātni? Vai iedziļinos tajā kā filozofiskā vielā? Pagaidām mana visbiežākā atbilde uz šiem jautājumiem ir: reizēm. Toties varu apgalvot, ka joga nepārtraukti dod man jēgpilna mērķa un dzīves patiesas nozīmības sajūtu. Un caur šo sajūtu joga apstiprina savu nozīmību manā dzīvē.

Ļoti ceru, ka manis rakstītais ir uzrunājis jūs un radījis vēlmi vai ziņkāri izritināt paklājiņu, nostāties uz tā un pamēģināt! Ja tā, tad TIEKAMIES UZ PAKLĀJIŅA!

Ar sveicienu!

Andra

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*