Kompulsīvā pārēšanās – viens no ēšanas traucējumu veidiem

Kompulsīvā pārēšanās – viens no ēšanas traucējumu veidiem

Daudzas sievietes, kuras nesen bija lasījušas kādu no rakstiem par šo tēmu, komentāros izsaucās – cik labi, ka beidzot zinu, kas man kait un ka neesmu tāda vienīgā! Kas gan tā varētu būt par kaiti?

Uztura speciāliste Jeļena Pavlova

Izrādās, ka pirmajā iespaidā pavisam nekaitīga – viena no tās izpausmēm ir tāda, ka stresa situācijās vai vienkārši vakarā pie TV roka tā vien stiepjas pēc kā garšīga un tu vari visu vakaru ēst un ēst un vēlreiz ēst.

Papētīsim arī mēs šo rīšanas kaiti jeb atkarību no ēšanas vai, zinātniski sakot, – kompulsīvo pārēšanos. Pirmajā rakstā noskaidrosim, kas ir kompulsīvā pārēšanās, kādi ir tās cēloņi un kādas metodes cīņai ar šo kaiti nosaukušas diskusiju dalībnieces forumos, bet otrajā rakstā pievērsīsimies speciālistu ieteikumiem slimības uzveikšanai. Mūs konsultē uztura speciāliste Jeļena Zuboviča (Veselības centrs “Pļavnieki” un Medicīniskā sabiedrība “Pulss 5”) un psihoterapeits Andris Veselovskis.

Kas ir kompulsīvā pārēšanās un kādi ir tās simptomi

Uztura speciāliste skaidro, ka kompulsīvā pārēšanās ir viens no ēšanas traucējumu veidiem (vēl ir bulīmija un anoreksija), tā ir atkarība no ēdiena līdzīgi kā narkomāns nepārtraukti meklē kārtējo heroīna devu, tā arī cilvēks ar šo ēšanas traucējumu tiecas pēc ēdiena un nevar sevi apturēt. Taču ne vienmēr kāre pēc saldumiem un neveselīgas pārtikas ir kompulsīva pārēšanās. Diemžēl tādā veidā cilvēki ar lieko svaru grib sevi attaisnot „redziet, tā ir slimība, es neko nespēju ar sevi padarīt”.

Cilvēki, kas slimo ar kompulsīvo pārēšanos, ļoti daudz domā un fantazē par ēdienu, ēd ātri, nejūt sāta sajūtu un apēd lielu pārtikas daudzumu (parasti vienatnē), bet atšķirībā no cilvēkiem, kas slimo ar bulīmiju, pēc rīšanas lēkmēm neseko caurejas līdzekļu, diurētiķu lietošana vai vemšanas izsaukšana. Cilvēks saprot, ka tāds dzīvesveids ir nepareizs. Ir raksturīgas svara svārstības, jo pēc rīšanas lēkmēm ievēro neskaitāmas diētas, taču tās ir īslaicīgas un nedod noturīgu rezultātu. Tas savukārt izraisa nomāktu garastāvokli, zemu pašcieņu un depresiju.

Kompulsīvās pārēšanās cēlonis

Uztura speciāliste atzīst, ka kompulsīvā pārēšanās ir līdz galam neizpētīta slimība. Šobrīd pieņēmumi ir vairāki. Par iemeslu var būt gan neirohormonālās regulācijas mehānisma traucējumi, gan iedzimtības faktors. Cits iemesls var būt emocionāla rakstura, kad cilvēks cenšas „apēst” negatīvas emocijas. Kompulsīvā pārēšanās varētu būt arī psihiskas slimības simptoms.

Pašlaik tiek pētīta pārtikas ietekme uz slimības attīstību. Izrādās, ka pārtika, kas satur daudz cukura, sāls, tauku (tādi produkti ir fast food, pusfabrikāti, konditorejas izstrādājumi) ļoti kairina noteiktus smadzeņu centrus, rezultātā izveidojas nosacījuma reflekss – nepārtraukti meklēt ēdienu. Šī vēlme pēc ēdiena kļūst stiprāka par spēju pateikt „nē”! Cilvēkam zūd paškontrole. Ēdiens (smarža, izskats, garša) ir stimuls, tālāk seko vēlme (vēlme apēst ēdienu) jeb reakcija, ēdot cilvēkam rodas patika jeb reakcijas nostiprināšana un rezultātā izveidojas paradums.

Psihoterapeits aplūko vienu no variantiem, kā kaite var attīstīties no bērnības pieredzes. Viss sākas tā, ka cilvēka prātā rodas nemiers, diskomforts, ,,izsalkums”. Kaut kas ir jādara. Pats pirmais, ko cilvēkbērns dara, lai sevi nomierinātu jau uzreiz pēc piedzimšanas – viņš meklē krūti-ēdienu un siltumu. Te darbojas ļoti stipri ģenētiski noteikti instinkti. Sākumā bērnu ir iespējams nomierināt tikai pabarojot. Pieaugot viņš mācās izturēt dažādas grūtības, iemācoties pozitīvus domāšanas un rīcības modeļus un tie viņu nomierina.

Piemērs. Meiteni skolā apsmej. Viņa atnāk raudādama, un stāsta to mammai. Milzīga spriedze. Variants A. Mamma uzklausa meitu, cenšas nomierināt un abas kopā apspriež, kā varētu cīnīties ar potenciālajiem apsmējējiem. Meita iet uz skolu un izmēģina jauno taktiku. Viņai izdodas uzbrucējus atvairīt. Pašapziņa pieaug. Šajā gadījumā spriedze tika pārvarēta apdomājoties un rīkojoties. Tā ir veselīga problēmas risināšana.

Variants B. Mamma uzklausa meitu un saka, ka arī viņu skolā ir apsmējuši. Tas neesot jāņem galvā. (Problēma netiek risināta.) Mamma mudina meitu paēst, neapzināti cenšoties meitu nomierināt. Meita ēd, nedaudz nomierinās. Skolā apsmiešana turpinās. Meitenes ēšana kļūst aizvien uzmācīgāka. Tā vietā, lai adaptētos dzīvē, cilvēks sāk sevi mierināt ēdot. Bieži patoloģisko mehānismu cilvēks pats sevī neredz. Viņš tikai konstatē, ka atkal ir pārēdies.

Kā uzveikt atkarību no ēdiena – pieredze un neliels speciālista komentārs

Diskusijas dalībnieces dalās pieredzē par veidiem, kā mēģinājušas tikt galā ar šo kaiti (teksts kursīvā). Komentē uztura speciāliste Jeļena Pavlova.

  • Pirmais solis – saprast, kas ir par iemeslu rīšanai un atzīt, ka esi slima. Jā, tāpat kā no narkotikām un alkohola atkarīgiem cilvēkiem, lai izārstētos ir nepieciešams apzināties, ka viņiem ir hroniska kaite. Iemeslu saprast palīdzēs psihoterapeits.
  • Atrast citu nodarbi, kas sniedz tikpat patīkamas emocijas (sports, hobijs, iemīlēšanās). Taisnība – lai atbrīvotos no viena paraduma, ir jāatrod cits. Tas palīdzēs tikt vaļā no domām par ēšanu.
  • Pakāpeniski samazināt aprijamā daudzumu. Nepieciešams samazināt ne tikai apēstā daudzumu, bet arī pārskatīt ēdienkarti. Piemēram, 200 grami vistas filejas satur tikai 6 gramus tauku, bet 2 mazie cīsiņi 14 gramus tauku. Vistas fileja būs sātīgāka un saturēs mazāk tauku un kaloriju nekā cīsiņi.
  • Paēst vakariņas un tad darīt ko fiziski nogurdinošu (trenažieri, pastaigas, mājas darbi), lai uznāktu miegs un ēst vairs negribētos. Daļēji pareizi. Ja tā ir mērena slodze, tad tā gan uzlabos garastāvokli, gan paātrinās vielmaiņu un mazinās ēstgribu. Ja tie ir ļoti intensīvi treniņi, kas ilgst vairāk nekā stundu, tad radīsies nogurums, pastiprināsies ēstgriba un radīsies pastiprināta kāre pēc saldumiem.
  • Iepirkties reizi nedēļā, lai būtu apziņa, ka nevar pirmajā dienā aprīt nedēļas krājumus. Noteikti mājās jāsastāda iegādājamo produktu saraksts, jo tas disciplinēs un neļaus iemest iepirkumu grozā nevēlamus produktus.
  • Sarēķināt aprīto naudā un saprast, ko citu jauku par to varēji iegādāties. Tas arī varētu būt viens no variantiem, jo ļaus cilvēkam saprast, cik daudz viņš apēd. Lai kontrolētu sevi, vajadzētu regulāri pierakstīt apēstā daudzumu. Pie nevēlamiem produktiem varētu pierakstīt cenu, kas vairāk motivētu šos produktus nepirkt. Bet jāņem vērā, ka kompulsīvo traucējumu gadījumā ēšana ir svarīgāka par jebkurām citām materiālām lietām.
  • Daudz dzert. Svarīgi, ko dzert. Ja tie ir saldināti dzērieni, tad šis apgalvojums nebūs pareizs. Ir jādzer ūdens. Cilvēkiem bieži ir traucēts slāpju un izsalkuma regulācijas mehānisms – slāpes jauc ar izsalkumu, tādēļ vajadzētu vispirms padzerties ūdeni, ja pēc minūtēm 20–30 tomēr izsalkums nepāriet, vajadzētu paēst. Dienā vidēji jāizdzer 8 glāzes ūdens, karstajā laikā vairāk.
  • Saēsties tā, lai būtu ļoti slikti un negribētos to vairs piedzīvot. Ja ir diagnoze kompulsīvā pārēšanās, tad diez vai palīdzēs. Cilvēki ar šo diagnozi parasti apēd ļoti lielu pārtikas daudzumu.
  • Iegādāties mazkaloriju uzkodas. Ir jāaizvieto kalorijām bagāti produkti ar produktiem, kuri satur mazāk kaloriju, piemēram, tortes vietā izvēlēties zefīru vai marmelādi; Napoleona tortes vietā uztaisīt ābolu šarloti, citi saldumi varētu būt jogurts ar augļiem, piena-augļu kokteiļi, galetes šokolādē, augļi, ogas. Vispiemērotāko variantu palīdzēs atrast uztura speciālists vai ārsts dietologs.

Copyright © http://calis.delfi.lv/spogulis/uzturs/veseliga-uztura-padomi/kompulsiva-paresanas-viens-no-esanas-traucejumu-veidiem/

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*

Lūdzu aprēķini! 70 − 65 =