Optimālais laiks bērnudārzam – 11.09.2009 (radio)

Privātā bērnudārza „Maziņš kā jūra” pedagoģe Arita Lauka uzskata, ka ikviens ir individuāla personība, tāpēc varam runāt tikai par optimālo vecumu bērnudārza gaitu uzsākšanai, kad bērns ir gatavs sadarboties ar citiem, kad ir gatavs pieņemt citu dienas ritmu. Arita uzskata, ka cits bērns var būt gatavs jau 1,5 gados, bet daži vēl 5 gados tam nebūs gatavi.

Homeopāts Edgars Mednis piekrīt Aritas teiktajam un vēl papildina, ka bērns ir gatavs bērnudārzam tad, kad arī mamma tam ir gatava. Ja mamma ir droša, ka bērnudārzs ir droša vide mazulim, tad arī mazulis jutīsies drošāk.

Iejušanās bērnudārzā

Lai bērns iejustos dārziņā, ir jāņem vērā dažādi apstākļi. Gan tas, vai vecāki ir gatavi palaist bērnu lielajā pasaulē, gan tas, vai vecāki ir mierīgi. Viennozīmīgi arī pedagoģiskajam aspektam ir nozīme- kā audzinātāja un auklīte darbojas ar bērnu.

Bērnudārzs var tikt uzskatīts par pirmo soli lielajā dzīvē. Arī pieaugušajiem pirms nozīmīgiem notikumiem ir liels uztraukums, bet tas tiek pārvarēts, jo ir zināma pieredze. Tomēr jāatceras, ka bērniem šādas pieredzes nav un viņi baidās no nezināmā.

Pamatlietas, par ko bērni visbiežāk uztraucas: audzinātāja ir pārāk stingra pēc bērna domām, bērnam nepatīk audzinātāja, bērns nevēlas gulēt pusdienlaiku. Pēdējā gadījumā jāskatās, cik bērnudārzs ir gatavs nākt pretī.

Tas, vai bērns ir iejuties bērnudārzā, liecina slimošanas un tas, kā bērns dienas beigās jūtas.

Lai notiktu veiksmīga adaptācija dārziņā, pedagoģe Arita Lauka iesaka vecākiem pareizi uzdot bērnam jautājumus. Nejautāt „Ko Tu darīji?”, bet labāk noformulēt jautājumu šādi „Ar ko Tu spēlējies laukumiņā?” Šādi bērns jūt, ka vecāki zina, kas notiek bērnudārzā, kāda ir tur kārtība, kas atkal rada drošības sajūtu.

Kad pajautāts, kā bērns jūtas, jāuzzina arī tas, kas nepatika dārziņā. Ja, piemēram, kāds bērns ir parāvis aiz matiem, tas neskaitās. Tas, vai bērns tiešām nespēj iejusties dārziņā, būs skaidrs pēc vairākām sarunām ar bērnu, iztaujātot par apstākļiem un nodarbēm.

Raudāšana

Bērna raudāšana, dodoties uz dārziņu, ir pazīstama daudziem vecākiem. Šajā brīdī ir svarīgi, vai bērns raud tikai tik ilgi, līdz vecāki iziet pa durvīm, vai audzinātāja vakarā stāsta, ka bērns raudājis visu dienu.

Tomēr ir arī labie stāsti par bērniem, kuri jau pirmajā dienā ir gatavi iet uz bērnudārzu uz visu dienu. Arita Lauka smej, ka tad gandrīz jāmierina vecāki, ka bērns iekļaujas ļoti labi un nekādu problēmu nav.

Bērna „ES”

Svarīgs ir tas brīdis, kad bērns mācās pateikts „ES” un „MANS”. Ķeza ir tad, ja māmiņa saka „Mēs iesim uz dārziņu!”, bet aizejot uz bērnudārzu bērns tiek atstāts viens. Tātad viņš ir vīlies mammā, ka viņa ir aizgājusi, lai gan apsolīja palikt. Privātā bērnudārza „Maziņš kā jūra” pedagoģe stāsta, ka svarīgi radīt bērnu būt patstāvīgam un mācīties atklāt savu „ES”. Bērniem ar savu „ES” nav vajadzības pēc palīdzības kā citiem. Tāpēc, māmiņ, respektē sava mazuļa personību un nesaki „MĒS”, bet gan „TU” un „ES”!

Ja turpina runāt par bērna personības veidošanos, tad tā notiek jau tad, kad bērns sāk iepazīt pasauli, piemēram, staigāt. Bērns mēģina staigāt un krīt. Mamma ceļ bērnu augšā un neļauj viņa izpausties, neļauj nobrāzt ceļus, neļauj izjust SEVI. Arī mājās šādiem bērniem viss tiek izdarīts viņu vietā. Māmiņ, nedari tā! Tas kavē arī adaptēšanos bērnudārzā!

Lejupielādē radio raidījumu par adaptāciju bērnudārzā ŠEIT!

www.maminuklubs.lv, 11.09.2009

Copyright © www.maminuklubs.lv

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*

Lūdzu aprēķini! 9 + 1 =