Latvijas Avīze: Homeopāts ārstē pašu cilvēku
Ja negribas lietot “ķīmiju”, no saaukstēšanās var atveseļoties ar homeopātijas palīdzību
Homeopāti uzskata, ka vesela cilvēka imūnā sistēma, būdama līdzsvarā, pati spēj tikt galā ar visām kaitēm. Ja fiziskas vai emocionālas pārslodzes dēļ šis līdzsvars tiek izjaukts, rodas labvēlīga vide slimību uzraisītājiem – vīrusiem un baktērijām. Ārsta uzdevums ir noskaidrot, kāpēc cilvēks saslimis, un piemeklēt piemērotu dabas valsts preparātu, kas “pagrūstu” imūno sistēmu veselības virzienā.
Katram savas zāles
“Klasiskajā medicīnā klepu vērtē tā – ja nav dzirdami trokšņi, klepus ir vieglā formā, pacients var dzert aptiekas sīrupus, turpretī, ja dzirdami trokšņi, – stāvoklis ir nopietns un jālieto antibiotikas vai dažādas ķīmiskās vielas saturoši aerosoli. Turpretī homeopāts, lai izrakstītu pacientam vispiemērotākās zāles, sīki iztaujā ne tikai par klepu, bet arī par fizisko un emocionālo pašsajūtu pirms saslimšanas un tās laikā, ar ko slimojis bērnībā un vēlāk, kas kaitējis vecākiem un vecvecākiem,” atšķirību skaidro ģimenes ārste homeopāte Agrita Kalsnava.
“Ja bērns ilgstoši klepo, ģimenes ārsts nosūta viņu pie pulmonologa, kurš saklausot krūtīs čīkstošus trokšņus, nosaka diagnozi – bronhiālā astma. Lai mazinātu bronhu spazmas, viņam izraksta bronhus paplašinošus, antihistamīnus vai hormonus saturošus preparātus. Taču patiesais veselības problēmu cēlonis var nebūt elpošanas ceļos vai plaušās. Bērna tētis – nervozs, mamma – trauksmaina. Kāds tur brīnums, ja bērnam, kurš arī ir satraukts vai nobijies, kādā orgānā sākas spazmas? Ja tonizēts urīnpūslis, bērns slapina gultā, ja bronhi – klepo. Kāda jēga ārstēt tikai klepu, ja patiesībā bērns izjūt emocionālu diskomfortu?” jautā Homeopātijas institūta vadītājs pediatrs Edgars Mednis.
Pacietīgi iztaujājot vecākus, izdodas saņemt atbildi uz jautājumu, kādēļ bērns tik bieži saaukstējas. Lai gan vecāki bieži vien uzskata, ka vainīga mazuļa vājā imunitāte, visbiežākais slimošanas iemesls ir nelabvēlīgs mikroklimats ģimenē, nepatika pret skolu vai bērnudārzu, kas padara bērnu uzņēmīgu pret dažādām augšējo elpceļu infekcijām. “Ja šis negatīvais kairinājums saglabāsies, bērna veselības stāvoklis būtiski neuzlabosies,” norāda Edgars Mednis.
Agrita Kalsnava iesaka cilvēkiem, kas regulāri saslimst ar bronhītu, faringītu un citām augšējo elpceļu slimībām, pie homeopāta doties periodā, kad viņi jūtas veseli, lai ārsts piemeklētu katra miesas uzbūvei, vecumam, rakstura un citām īpašībām atbilstošu homeopātijas preparātu, kas pakāpeniski attīrīs organismu no iepriekš lietotām zālēm un stiprinās tā aizsargspējas.
“Slimības laikā organisms ir nedaudz “apjucis”. Homeopātiskais preparāts ir tāda kā dunka sānos: “Pamosties! Tu vari!” Vajadzīgs tikai neliels impulss, lai organisms sakopotu spēkus un pats tiktu galā ar vīrusiem un baktērijām,” zāļu iedarbību skaidro Edgars Mednis.
Homeopātija no konveijera
Latvijas aptiekās pieejamas rūpnieciski ražotas homeopātijas zāles, piemēram, “Aflubin” pilieni saaukstēšanās profilaksei vai “Stodal” klepus sīrups. Tie ir kompleksi preparāti, kas sastāv no vairākām dabiskām sastāvdaļām. Lai gan cilvēki tos labprāt izvēlas, homeopāti šīs zāles nevērtē īpaši augstu.
Homeopātiskās aptiekas vadītāja Ieva Berkmane tos dēvē par ātro palīdzību, ko ikviens var lietot vieglas saaukstēšanās gadījumā, lai ātrāk atbrīvotos no slimības simptomiem. Tiem, kas vēlas ārstēt slimības cēloni, vispirms jākonsultējas ar homeopātu.
Recepšu medikamentus var iegādāties vai pasūtīt tikai homeopātiskajās aptiekās. To cena atkarīga no ieguldītā darba. “Jo lielāks atšķaidījums, jo dārgākas zāles,” skaidro farmaceite, piebilstot, ka lētākie homeopātijas preparāti maksā ap diviem, bet dārgākie – ap desmit latiem.
Arī pediatrs Edgars Mednis neiesaka lietot homeopātiskās zāles bez ārsta ziņas. Piemēram, oscilokoksīna (Oscillococcinum) zirnīši gripas profilaksei un ārstēšanai ir ļoti iedarbīgs preparāts. Nepareizi lietots, tas var kaitēt bērna veselībai.
***
UZZIŅA
Ārstēšanās pie homeopāta nav valsts apmaksāts pakalpojums. Vizīte vidēji maksā 20 – 30 latus.
Regīna Olševska, Latvijas Avīze, 13.02.2010
Copyright © LETA
Jautājumi / Atbildes