Lai kompensētu personāla trūkumu slimnīcās, pacientiem pārmērīgi daudz tiek izrakstītas antibiotikas. Tā speciālisti skaidro to, ka antibiotiku patēriņš Latvijas slimnīcās ir viens no augstākajiem Eiropā. Šāda tendence veicina to, ka baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un pacientus izārstēt ir grūtāk.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis izpētījis, ka slimnīcās pārmērīgi antibiotikas lieto ķirurģijā un elpceļu slimību gadījumos. Viņš Dienai paskaidroja, ka, piemēram, ķirurģijā vienas antibiotiku devas pirms operācijas vietā Latvijā antibiotikas nepamatoti tiek lietotas arī vairākas dienas pēc operācijas, bailēs, ka kaut kas notiks. Savukārt elpceļu infekcijas gadījumā antibiotikas tiek lietotas, līdz ko ir augsta temperatūra un klepus, kaut gan ne vienmēr tas ir nepieciešams. Tāpat slimnīcās piemēro plaša, nevis šaura spektra antibiotikas, kas nonāvē lielu baktēriju skaitu, tā dēļ ir lielākas iespējas, ka parādīsies pret antibiotikām neuzņēmīgas baktērijas un pacientu būs aizvien grūtāk izārstēt.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš norādīja, ka antibiotikas nav atbilde uz katru drudzi. Tāpēc tie ārsti, kas izprot šo patiesību, vismazāk grēko ar nevajadzīgu antibiotiku izrakstīšanu. Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa piebilda, ka antibiotikas joprojām ir efektīvs līdzeklis daudzu slimību ārstēšanā, tāpēc ir jāvērtē nevis lietošanas biežums, bet to nepieciešamība. Viņa gan atzina, ka antibiotiku lietošanā vēl ir daudz iespēju veikt uzlabojumus.
Pēc U. Dumpja domām, ar antibiotikām mēģina kompensēt haosu, kas valda slimnīcās. “Zināmā mērā slimnīcās ar zālēm mēģina kompensēt to, ka nav ārstu un māsu. Arī izmeklējumus kompensē ar antibiotiku došanu. Mūsu slimnīcas nav normālas slimnīcas Rietumu izpratnē,” sacīja U. Dumpis. Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs Dienai norādīja, ka slimnīcās ļoti daudz nonāk tieši ļoti nopietni neatliekamās palīdzības pacienti, kuriem daudzos gadījumos ir jālieto antibiotikas. Tāpat pacienti pie ārsta vēršas novēloti, kad jau ir smagas komplikācijas. Tāpēc lielā daļā gadījumu antibiotikas ir nepieciešamas. Tam gan nepiekrīt U. Dumpis, piebilstot, ka Latvijā pacientu veselības stāvoklis nav smagāks kā Rietumu valstīs, bet antibiotiku patēriņš te ir lielāks. Viņš paskaidroja, ka problēma varētu būt arī tajā, ka Latvijā pacienti slimnīcās, lietojot antibiotikas, guļ apmēram 10 dienu, turpretim citās valstīs pēc trim dienām turpina ārstēšanos mājās.
Cits viedoklis ir homeopātam, pediatram Edgaram Mednim. Viņš uzskata, ka slimnīcās izvēlas vieglāko ceļu, piemērojot antibiotikas. Kā piemēru viņš min gadījumu, kad bērnam ar plaušu karsoni uzreiz piemērotas antibiotikas un tikai tad veiktas analīzes. Bet tikai, iegūstot analīžu rezultātus, ir iespējams noskaidrot, vai antibiotikas ir nepieciešamas. Viņš paskaidroja, ka antibiotikas iedarbojas tikai, ja ir bakteriāla infekcija. Bet, ja tās lieto vīrusa infekcijas gadījumā, tiek iznīcināta normālā zarnu mikroflora, kas atbild par imunitātes veidošanos. Līdz ar to tiek nodarīts lielāks ļaunums nekā labums, uzskata E. Mednis. Homeopāta viedokli gan ļoti skeptiski uzņem U. Dumpis, piebilstot, ka neatzīst homeopātiju par medicīnu. Viņš arī norādīja, ka antibiotikas ir vienas no galvenajām zālēm, kas glābušas miljoniem cilvēku.
Lai samazinātu nepamatotu antibiotiku lietošanu slimnīcās, Veselības ministrijā (VM) risinājumus izstrādā īpaša ekspertu komisija. Kā Dienai norādīja VM pārstāve Egita Pole, komisija izveidota maijā un līdz 2014. gada 1. jūnijam tai ir uzdevums izstrādāt projektu par antibiotiku rezistences ierobežošanu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu valstī. Tomēr risinājums nebūs aizliegums, bet gan rekomendācijas. Šādus ieteikumus antibiotiku lietošanai izstrādā gan arī pašas slimnīcas, kas palīdz ārstiem izvēlēties atbilstošāko antibiotiku lietošanu konkrētā gadījumā.
Anna Bērziņa, laikraksts “Diena”, 12.09.2013
Copyright © laikraksts “Diena”
Jautājumi / Atbildes