Mākslas terapija – 14.04.2007

Latvijas Avīze: Maigs otas pieskāriens dvēselei

Bērns darbojas ar papīru un krītiņiem, pusaudzis veido maskas, māte un dēls glezno uz stikla, bet firmas vadītāja zīmē mandalu… Tā nav mākslas pulciņa nodarbība, bet gan mākslas terapija – viena no mūsdienu psihoterapijas metodēm, kas ar krāsu un mākslas tēlu palīdzību ļauj izteikt to, ko grūti ietērpt vārdos.

“Mākslas terapija modina cilvēka radošo potenciālu, paverot ceļu zemapziņā glabātai informācijai. Piemēram, bērns var pateikt, kur viņam sāp, taču par savām izjūtām viņš nevar pastāstīt. Pieaudzis cilvēks arī ne vienmēr spēj runāt par smagām problēmām. Ar mākslas terapijas metodēm tās var izpaust netieši,” stāsta Homeopātijas institūta psiholoģe, mākslas terapijas speciāliste Amanda Zariņa. Mākslas terapija ir ļoti saudzējoša, droša psiholoģijas metode, kas pasargā pacientu no traumatiskām situācijām, piemēram, nepieciešamības atbildēt uz jautājumiem un stāstīt par notikumiem, kas dziļi ievainojuši. Tādēļ šo metodi var lietot, sākot ar maziem bērniem un beidzot ar veciem, slimiem cilvēkiem.

Atmodina radošo garu

“Mākslas terapijas speciālista galvenais uzdevums ir cilvēkam ļaut brīvi izpaust savas izjūtas un asociācijas. Ja nodarbības laikā cilvēks nevēlas runāt, psihologs var izmantot neverbālās komunikācijas metodes, piemēram, dialogu uz papīra, kad viens zīmē kādu figūras daļu, bet otrs to papildina,” stāsta psiholoģe.

Mākslas terapijas mērķis nav pakāpeniski pilnveidot cilvēka mākslinieciskās prasmes, tādēļ katras nodarbības plāns atkarīgs tikai no paša klienta vēlmēm un tā brīža noskaņojuma. “Ja cilvēks pirmajās nodarbībās kautrējas zīmēt, uzskatot, ka to nemāk, sākam ar kolāžām,” stāsta psiholoģe. Mākslas terapijas laikā cilvēka radošais gars var izpausties visdažādākajos veidos – var zīmēt ar zīmuļiem, krāsām, kociņiem, pirkstiem, plaukstām un pat kāju pēdām, var veidot maskas, apgleznot audumus. Nodarbībās bieži tiek izmantoti dažādi dabas materiāli – čiekuri, zari, riekstu čaumalas, pupiņas, graudi, smilgas, gliemežvāki, kā arī māls. Veidošana ir ļoti noderīga datoratkarīgiem bērniem un pusaudžiem, jo, ilgu laiku pavadot virtuālajā vidē, viņiem notrulinās maņas un zūd telpas izjūta, ko var atjaunot, darbojoties ar veidojamām masām, mālu vai plastilīnu. “Darba mākslinieciskā vērtība nav svarīga, galvenais ir pašizpausmes process, kura laikā cilvēki reizēm ļoti veiksmīgi var ieraudzīt risinājumu savai problēmai – konflikta situācijai ģimenē vai darbā, attiecību samezglojumiem. Mākslas terapija lieliski atbrīvo no spriedzes, tādēļ tā ļoti piemērota ir arī darbaholiķiem,” atklāj psiholoģe. Mākslas terapiju var veikt arī grupā. Ja kopā sanākuši vairāki darba nogurdināti, saspringti cilvēki, viņi var veidot tematiskas kolāžas vai zīmējumus, piemēram, “Mana dzīve” vai “Es un mans darbs”. Pēc tam katrs savu darbu apraksta vārdos vai ļauj to komentēt pārējiem grupas dalībniekiem. Var veidot arī emociju karti, kur jūtas apzīmē ar dažādiem simboliem. Tā daiļrunīgi raksturo katru cilvēku – viņa prioritātes un slēptākās vēlmes, to, cik stingru robežu viņš novilcis savai iekšējai pasaulei.

Psiholoģe stāsta, ka vīrieši bieži vien kautrējas iesaistīties mākslas terapijā, taču, kad viņi ir pārvarējuši nedrošību un bailes, dara to ar ļoti lielu azartu un prieku. Piemēram, tēvs, kas atvedis savu atvasi uz mākslas terapijas nodarbību, tver otu vai krītiņus un ar lielu atbildības sajūtu iesaistās terapijas procesā.

Pārvērtības ne tikai uz papīra

“Mākslas terapijas specifika ir tā, ka ikvienam savā mākslas darbā ir atļauts kaut ko mainīt. Piemēram, bērns var uzzīmēt savas bailes vai mokošos sapņus, bet pēc tam tos aizkrāsot vai sadedzināt zīmējumu. Uzzīmēto tēlu, kas simbolizē slimību, cilvēks var izlabot, padarot veselu un skaistu. Tas, kas notiek uz papīra, notiek arī cilvēka psihē, dvēselē, tādēļ pēc nodarbības cilvēks jūtas apmierināts, priecīgs un atvieglots,” stāsta Amanda Zariņa. Terapijas gaitā var redzēt, kā darbi mainās un tajos parādās daudz košākas krāsas.

Mandalas (tulkojumā no tibetiešu valodas – aplis, kas simbolizē vienotu veselumu, arī cilvēka būtību) zīmējums sākumā var būt krāsaina kompozīcija, bet vēlāk tam var piešķirt daudz dziļāku jēgu, veidojot mērķa mandalas, piemēram, laimei vai veselībai, aizpildot apli ar ģeometriskām figūrām, tēliem vai simboliem. Sakārtojot mandalas hronoloģiskā secībā, ļoti labi var redzēt, kā mainījusies cilvēka iekšējā pasaule.

***

PIEREDZE

Tikām arī līdz mūsu problēmai

Rīdzinieki Zane (27) un Mārtiņš (30) kopā dzīvo jau trešo gadu. Mākslas terapijas nodarbības viņi apmeklēja, lai uzlabotu attiecības ģimenē.

Zane: “Mākslas terapiju man ieteica draudzenes pēc tam, kad pasūdzējos, ka nekādi nevaru piedabūt savu draugu izrunāties par jautājumiem, kas mani neapmierina mūsu kopdzīvē, piemēram, par mājas darbiem, kas lielākoties jāveic man, ka jāpiekāpjas daudzos jautājumos un jāatzīst, ka viņa darbs ir svarīgāks par manējo (viņš ir firmas komercdirektors, es – skolotāja). Pierunāšana ilga veselu mēnesi, taču galu galā mēs aizgājām uz mākslas terapiju un bijām ļoti apmierināti. Pirmkārt, psihologs necentās neko izdibināt, nelika neko stāstīt par sevi. Otrkārt, nodarbībās bija interesanti, jo varēja radoši izpausties un neviens nevērtēja, kā sanācis. Vienā nodarbībā katrs no savas puses apzīmējām stikla plāksni, citā – līmējām maskas. Taču vislabāk izdevās tā nodarbība, kad mums abiem kopīgi bija jāzīmē viens zīmējums. Lai gan bijām vienojušies, kur katrs zīmēs, Mārtiņš ar savām krāsām nemitīgi “iebrauca” manā lapas daļā. Sākām par to runāt, kamēr aizrunājāmies arī līdz savām problēmām.”

***

DER ZINĀT

– Mākslas terapijas mērķi – produktīva emocionālā izlāde, agresijas un citu negatīvu jūtu pārvarēšana sociāli pieņemamā veidā, iekšējās kontroles izjūtas attīstīšana un garīgā potenciāla atklāšana, savas iekšējās pasaules izpratne, māksliniecisko spēju attīstīšana un pašvērtējuma paaugstināšana.

– Mākslas terapijas metodi 1938. gadā izstrādāja A. Hills Lielbritānijā. Tai ir vairāki virzieni: vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas terapija, deju un kustību, kā arī drāmas terapija, fototerapija u. c.

– Latvijā kopš 2005. gada darbojas Mākslas terapijas asociācija, kas apvieno vairāk nekā 50 mākslas terapeitus.

– Rīgas Stradiņa universitātē atvērta maģistrantūra mākslas terapijas speciālistu sagatavošanai. Tiek apmācīti pedagogi, psihologi, ārsti un sociālie darbinieki. Mūzikas terapeita profesiju var apgūt Liepājas Pedagoģijas augstskolā.

– Lai mākslas terapijai būtu labi rezultāti, cilvēkam parasti jāapmeklē 10 – 40 nodarbības jeb sesijas. Uzskata, ka terapeitiskais efekts ir nostiprinājies pēc 24 sesijām jeb sešiem mēnešiem.

– Mākslas terapeita individuālās konsultācijas maksā 15 latus, grupas nodarbību apmeklējumi – 5 līdz 7 latus.

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, 14.04.2007.

Copyright © LETA

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*

Lūdzu aprēķini! 2 + 1 =