Bērna attīstības pamatnosacījumi – 2.09.2010

Māmiņklubs: Bērna attīstības pamatnosacījumi

Mūsdienās māmiņām ir iespēja gūt informāciju par bērniņa attīstību gan no grāmatām, interneta, gan no speciālistiem un draudzenēm. Šī informācijas pārbagātība bieži vien vecākus dara nevajadzīgi steidzīgus, kas attiecās uz bērna attīstību.

To, kad un ko mazulim jāsāk darīt,  stāsta fizioterapeites Klaudija Hēla un Gunta Veilande, kā arī psiholoģe Amanda Zariņa.

Nav divu vienādu bērnu

Protams, ka mēs, vecāki, katrs zinām, ka mūsu bērni ir individuāli un īpaši savā attīstībā. Tomēr, kā minēja raidījuma vadītāja Diāna Zande, ja bērns skolas laikā iemācās mazliet vēlāk rakstīt vai lasīt nekā pārējie, tas tik ļoti nesatrauc vecākus, kā, ja bērs savus pirmos solīšus sper vēlāk. Kādēļ tas tā notiek?

Fizioterapeite Klaudija Hēla skaidro to šādi: “Mēs katrs esam individuāli. Kaut vai paskatoties, kā cilvēki uz ielas staigā – neviens neiet tā, kā otrs. No tā vien var secināt, ka nav divu vienādu cilvēku. Pats galvenais vecākiem ir saprast, ka katram bērnam ir zināms jau piedzimstot, laiks, kad viņš runās, rāpos, rakstīs un tā tālāk. Vienīgā nelaime, ka vecāks to nezina un viņiem ir grūti sagaidīt.”

Tieši gaidīt ir grūti, ja ir zināmas “normas”, ko katrā vecumā jāmāk, jāvar. Bieži vien vecāki tiek pakļauti ārstu, fizioterapeitu un galu galā, sabiedrības spiedienam par to, kas bērnam jādara. Tomēr kā uzsvēra Klaudija Hēla, katram bērnam iekšā slēpjas dziņa rotaļāties un kustēties. Svarīgi ir dot tai vaļu!

Vecāku gaidas

Vecākiem ar bērniem parasti saistās konkrētas gaidas un vēlmes. Viņi iztēlojas, kā būs, kad mazie darīt to, vai šo. Tajā mirklī, kad vecāki nesagaida no bērna kāroto rīcību, viņi jūtas vīlušies.

Ja vecāki jūtas vīlušies savās gaidās, viņi pret bērnu var izjust arī negatīvas emocijas, tādēļ  bērnam noteikti ir jāuzticas. Vecākiem jātic, ka bērns darīs visu, kas viņam ir jādara.

Psiholoģe Amanda Zariņa apliecina: “Ja netic vecāki, tad neviens ārsts, ne fizioterapeits neiedos pārliecību, ka bērns var.”

Tātad – vecākiem jātic un jāgaida, tomēr tai pat laikā jāpielāgo vide, lai bērns brīvi varētu attīstīties pārvarot nelielas grūtības.

Bet kā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības?

Klaudija Hēla ir pārliecināta: “Arī ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības ir tieši tas pats –  mēs drīkstam bērnam ar īpašām vajadzībām ticēt, ka viņš izdarīt tieši tik, cik viņš var. Ideja ir tāda – ja bērnam ir kāda vaina, vecākiem liekas, ka viss jāizdara viņa vieta. Tomēr tas nevis veicina, bet gan bremzē bērna attīstību. Principā, neviens nezina, cik daudz bērns ar īpašām vajadzībām būs spējīgs finālā izdarīt. Šie bērni spēj ļoti daudz un pat vairāk, nekā ārsti vai vecāki brīžam domā.”

Mīļie vecāki, uzticēsimies saviem bērniem, un nedarīsim viņu vietā, jo bērns to iemācās izmantot!

www.maminuklubs.lv, 02.09.2010

Copyright © www.maminuklubs.lv

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*