Smilšu terapija

Kad smilšu spēle palīdz?

Bērni ar kādu problemātisku uzvedību visbiežāk norāda uz kādu citu, daudz nozīmīgāku problēmu. Piemēram, bērna enurēze (urīna nesaturēšana) var norādīt gan uz fiziskās, gan psiholoģiskās veselības problēmām, gan uz spriedzes un konfliktējošām attiecībām ģimenē vai skolā, gan uz vardarbību.

Simptoms, kas vecākus bērna uzvedībā, emocionālās izpausmēs vai veselībā uztrauc, kaitina vai mulsina jau ir rezultāts no kādas citas problēmas.

Bērna problēmas (agresija, veselības problēmas, kautrīgums, nepārliecinātība, tiki, attiecību veidošanas grūtības, izolēšanās, autiskās aizsardzības utt.) ir simptoms jeb sekas, kādai pamata problēmai – trauksmei, bailēm, attīstības krīzei, reakcijai uz šķiršanos, reakcija uz vecāku konfliktiem, māsiņas vai brālīša piedzimšanai, vardarbību, kādām neapmierinātām vai konfliktējošām vajadzībām, agrīnai traumai, kumulatīvās traumas, separācijas grūtībām utt.

Sadarbība ar vecākiem

Speciālista un vecāku sadarbībai smilšu spēles terapijas procesā ar bērniem ir ļoti nozīmīga loma. Bet neteikšu, ka tas vienmēr ir vienkārši.

Nav tādu vecāku, kuriem ir viegli apzināties, ka 1) Bērnam ir problēma; 2) viņi netiek galā ar šo bērna problēmu un 3) jāsāk kaut ko ar to darīt. Dažkārt, tas  pat nav viens speciālists pie kā bērnu ir jāved, bet gan vairākiem. Izteikti tas var būt sākumā, kad jānoskaidro, kas vispār ir problēma, kā to risināt. Tas ir laiks, nauda, un bieži arī pietiekoši liela spriedze, kas saistīta ar pašu problēmu un problēmas risināšanu.

Es gribu iedrošināt vecākus savlaicīgi pievērsties bērnu uzvedības, veselības un emocionālo problēmu risināšanai, jo laikam ejot simptomi var kļūt par rakstura sastāvdaļu.

Parasti pirmā vai vairākas konsultācijas notiek tikai ar vecāku (-iem), kurā tiek noskaidrotas bērna grūtības, kā arī detalizēts dzīves stāsts.

Vienošanās ar vecāku (-iem) par smilšu spēles sadarbību: tās norisi un ilgumu, samaksu, tikšanās biežumu ar bērnu un vecākiem u.c. ir svarīgi izrunāt procesa sākumā.

Sadarbības sākumā ir ārkārtīgi svarīgi noskaidrot, ko šī sadarbība ietver un kādas ir sadarbības robežas.

Smilšu spēles terapijas metodes dziedinošajam procesam jungiāniskā pieejā, līdzīgi kā pieaugušajiem, ir nepieciešams laiks. Visbiežāk sadarbība notiek ilgtermiņā, un vidēji, 1 vai 2 reizes nedēļā. Ja simptoms var pazust salīdzinoši ātri, tad iekšējās izmaiņas psihē, līdz ar to arī uzvedībā un izmaiņu nostiprināšanās nenotiek ātri.

Psihei ir nepieciešams laiks! 

Salauztai kāja ir noteikts laiks, lai tā sadzītu un cilvēks, vēl pēc gara rehabilitācijas posma, varētu pilnvērtīgi staigāt. To neviens neapstrīd un necenšas steidzināt ārstus, jo nevar pasteidzināt kājas sadzīšanu.

Ja mēs runājam par psihes traumām, tad atveseļošanās arī ir ilgstoša un pakāpeniska, kas prasa pacietību, resursus un piepūli. Izmaiņas psihē ir daudz grūtāk novērot.

Pārmaiņām ir nepieciešams laiks!

Smilšu spēle iekustina psihes visdziļākos līmeņus, tādēļ procesā svarīgi ievērot noteiktus etapus: pakāpeniska pieslēgšanās, “ieiešana”, pats process un noslēgums, kad ir vienošanās par pēdējām bildēm. Līdz ar to ļoti nevēlams smilšu terapiju pārtraukt pēkšņi. Nav atbalstāmas biežas laika un datumu izmaiņas.

Pēdējos gados aktualizējas bērnu noslogojuma problēmas. Bieži bērni ir tik ļoti noslogoti, ka ir grūti atrast piemērotu laiku smilšu spēles terapijai. Tā jau ir problēma pati par sevi. Dažkārt no kādām nodarbībām ir jāatsakās.

Bērni ļoti veiksmīgi tiek galā ar savām problēmām, ja vecāki uzsāk risināt arī savas.

No vienas puses ir pilnīgi skaidrs, ka gan speciālistam, gan bērna vecākam ir vienāds mērķis: palīdzēt bērnam un sadarbībai nevajadzētu būt šķērsļiem. No otras puses, bērns nāk no ģimenes sistēmas, kas lielākā vai mazākā mērā, ir saistīta ar problēmu. Tikko kā problēma tiek “kustināta” vienā ģimenes sistēmas galā, tā iekustas visa sistēma. Tas nozīmē, ka bieži vecāki atnāk risināt bērna problēmas, bet pēc kāda laika var aktualizēties citas. Ļoti vēlams vecāku bažas un kādas negatīvās jūtas, nesaprotamos jautājumus par bērna terapiju pārrunāt ar speciālistu.

Smilšu spēles terapija ir kā liela atbalsta, resursu un transformācijas telpa. Uzticēšanās ir svarīgs nosacījums, lai ieietu un būtu šajā telpā. 

Nepieciešamības gadījumā vecākiem tiek ieteikts sadarboties arī ar psihiatru, psihologu, logopēdu vai citu atbilstošu speciālistu. Sarežģītu un komplicētu traucējumu vai grūtību gadījumā bērna veselības un psihiskajā atveseļošanā ir jāiesaista dažādi speciālisti.

Atsauce uz: http://www.jungiansandplay.lv/smilsu-spele/smilsu-spele-berniem/

Vada: psiholoģe Amanda Zariņa