Kāpēc slimot ir veselīgi

Ļoti tipiska rinda no izmisušas maza bērna mammas vēstules: „Ģimenes ārsts mazā puikas tekošajam deguntiņam un klepum naktī neko labāku par deguna pilieniem un klepus sīrupu ieteikt nespēj.” Un šis raksts ir nedaudz paplašināta atbilde tai pašai māmiņai, cerot, ka te paustās domas noderēs arī Tev.

Tikai pabrīdinu, ka viss šeit rakstītais attiecas uz akūtām respiratorām (elpceļu) un ausu, kā arī vēdera vīrusu saslimšanām, un es nebūt nemudinu uz nopietnu hronisku slimību vieglprātīgu ignorēšanu. Būs reizes un situācijas, kad gan ārsts, gan zāles būs vajadzīgi.

Ķīmiskās zāles – palīdz vai kaitē

Kad Tu atnāc ar slimo mazuli pie ārsta un stāsti un rādi, kas mazajam kaiš, dakterei  parasti daudz laika nav, jo aiz durvīm gaida rinda slimu bērnu. Ja Tu ej pie ārsta, nebrīnies, ka saņemsi  ieteikumu lietot ķīmiskas zāles. Jo rietumu medicīna nevar pastāvēt bez farmācijas industrijas, un otrādi. Pēc ārstam mācītā protokola Tava mazuļa simptomiem pretim ir attiecīgie farmācijas industrijas preparāti, ko daktere no sirds un pieredzes iesaka – tūsku mazinoši deguna pilieni un sīrups kairinošam klepum.

Daktere tos vieglu roku izraksta, pat nepaceļot galvu no visiem bērniem vienādi lietotā algoritma, un neieraugot, ka mazajam  vairāk par klepu slāpējošiem sīrupiem vajag lielās devās C vitamīnu, daudz dzert, pāris dienas atpūsties mājās (ideāli, ja mammas mīļajā kompānijā), turpināt cītīgi lietot zivju eļļu un varbūt arī D3 vitamīnu, pāris dienas iztikt bez cukura, piena un miltu produktiem.  Šie vienkāršie ieteikumi  dotu mazajam spēku atgūt veselību.

Jo viņa simptomi ir zīme, ka mazulis netiek galā ar toksīnu (vielmaiņas atkritumproduktu) izvadīšanu no organisma. Tāpēc viņa elpceļi sākuši strādāt pastiprinātā režīmā, lai bērnam palīdzētu attīrīties – tieši tāpēc ir vairāk gļotu, tāpēc mazajam ir puņķu pilns deguns, kas, loģiski, naktī tekot rīklē, izraisa klepu. Un vecāku uzdevums (ideāli, ja kopā ar labu ārstu) šajā situācijā būtu mazajam netraucēt atveseļoties, bet atbalstīt un stiprināt viņa organismu ar dabiskiem līdzekļiem.

Taču, „pateicoties” medicīnas koridorveida domāšanai, ārsts slimā bērniņa mammai, kas taču atnākusi pēc padoma, tērējot laiku, naudu un enerģiju, iesaka aizķepēt mazuļa elpceļus ar deguna pilieniem un cukurainiem klepus sīrupiem. Lai taču neklepo, lai taču nepuņķojas! Diemžēl  tādā veidā toksīnu daudzums mazuļa organismā nevis tiek samazināts, bet palielināts. Un ilgi nebūs jāgaida līdz nākošajai slimošanai, līdz vienā brīdī tās jau būs antibiotikas. Tās vēl tālāk bojās bērna imūnsistēmu, nobeidzot visas labās baktērijas viņa zarnu traktā, kur meklējams  imunitātes šūpulis.

Man šajā situācijā gribas kliegt pilnā balsī – mīļie cilvēki, attopieties! Neviena ķīmiska zāle mūsu vai mūsu bērnu organismu veselāku nepadara. Tikai ļaujot mazulim izslimot akūtās slimības, palīdzot ar dabiskām metodēm, viņa imunitāte laikam ejot, paliks stiprāka.

Bet ar ģimenes ārstu institūcijas „svētību” mūsu bērnu nebūt ne tik smagās akūtās slimošanas tiek iedzītas vēl dziļāk ar zāļu palīdzību, radot daudz postošāku nodarījumu viņu veselībai. Ja pie pirmajām bērna saslimšanas pazīmēm un 38 grādu temperatūras, māmiņas izmisumā meklē Paracetamola svecītes un stiepj savu slimo mazuli pie ārsta (kur ir reāla iespēja dabūt vēl kādu vīrusu klāt), kur pēc pilnas programmas tiek ieteiktas augstākminētās zāles,  tad mazā organismam nemaz netiek dota iespēja pašam pacīnīties un tā rezultātā palikt stiprākam.

Paskaties bailēm acīs

Kāpēc jaunie vecāki tik ļoti baidās no bērnu slimošanas? Tāpēc, ka ir sabaidīti ar visām iespējamām sekām – bronhītu, laringītu, plaušu karsoni, astmu. Mēs visi tiekam ikdienas baidīti ar sekām, kas noteikti iestāsies, ja nelietosim zāles. Visa farmācijas industrija barojas no mūsu bailēm un nespējas pašiem domāt un pieņemt pareizos lēmumus. Tieši tas pats attiecas uz vakcīnām, bet šo tik sensitīvo tematu te plašāk neizvērsīšu.

Tā vietā, lai paļautos uz sevi un savu bērnu un domātu vēsu galvu, kā mazulim palīdzēt nekaitējot, mēs baidāmies no tā, kas būs, lai gan sliktākais scenārijs notiek reti. Baidāmies no tā, kas būs nākotnē, un tā vārdā sabojājam savu bērnu veselību šodien. Un īstenībā tieši šis ir iemesls, kāpēc bērni slimo vairāk, un kāpēc mums teju katram otrajam bērnudārzniekam ārsti vieglu roku piešķir agrāk tikai retajam sastopamo astmas diagnozi.  Un pat tad ne visi vecāki saprot, ka tieši šo sīrupiņu un deguna pilienu, un antibiotiku dēļ bērns līdz astmai aizdzīvojies.

Jo katrā slimošanas reizē bērna organismam tiek iedota sveša informācija no ārpuses – tu pats netiksi galā, jo esi vājš. Tev „palīgā” nāks ķīmiski preparāti. Imūnsistēmai nemaz netiek dota iespēja sasparoties, tā tiek iedzīta stūrī, un žēli noskatās, kas notiek ar slimo mazuli. Un kamēr tā netiek pie darba, tikām tā ar katru reizi paliek vājāka un vājāka. Un mazais slimos arvien vairāk, un grims aizvien tālāk zāļu un diagnožu purvā.

Vienas zāles lietotas šodien prasīs vēl stiprākas zāles nākamo reizi. Un tad pienāks diena, kad arī stiprākās zāles vairs nelīdzēs. Un vienā no šādiem scenārijiem  pavisam drīz sekos astmas diagnoze, kam pa pēdām neizbēgami  nāk inhalatori. Un tā absurdā sniega bumba veļas uz priekšu, kur apturēt to varēja pašā sākumā un pavisam vienkārši.

Mēs nevis ļaujam slimajam bērniņam dedzināt vīrusus un caurs slimošanu attīrīt organismu, bet iespiežam simptomus dziļāk organismā. Bet mūsu ķermenis ir ļoti gudrs, organisma šūnas piemānīt nevar. Visa informācija tajās uzkrājas, un nekas nepaliek bez sekām. Un šoreiz paredzamās sekas ir – jo vairāk lietosi zāles savam mazulim, jo vairāk tās būs jālieto nākotnē.

Sanāk, ka paši savām rociņām esam panākuši tieši to, no kā sākotnēji baidījāmies. Un vēl trakums, ka bērnu slimošanā un diagnozēs beigās par vainīgajiem turam gēnus, likteni  un citus aspektus, kas pilnīgi noteikti ir ārpus mūsu kontroles.

Taču būs daļa vecāku, kas, mācoties caur sava bērniņa slimībām, tomēr aizdomāsies, kas ir patiesais iemesls mazā vājajai veselībai. Un tad šādas izmisušas mammas un tēti  ar slimību un zāļu novārdzināto bērnu ierodas pie Homeopāta un lūdz darīt kaut ko, lai stiprinātu bērna imunitāti. Bet, pirms mēs sākam vispār kaut ko domāt par homeopātiskajam zālēm, man ir viņiem jāizstāsta šis viss, ko tagad lasi. Un jāmudina neķerties pie smagās artilērijas pirmo mazuļa iesnu gadījumā. Jo dabisku alternatīvu ir tik daudz.

Ko saka gudri ārsti

Bērnu imūnsistēma ir nevis jāstiprina (tā jau ir stipra), bet jādomā, kā to nepadarīt vājāku, tai skaitā ar ķīmiskām zālēm. Šī ir bērnu ārsta Dr Lawrence Palevsky (ASV) doma.

Ar viņa domu arī turpinu. Slimot ir veselīgi, ja tas Tevi spēj mierināt:) Tā bērns atbrīvojas no toksīniem jebšu atbrīvo organisma attīrīšanās kanālus, kas citādi ir nobloķēti. Un elpceļi un elpošana ir viens no 5 iespējamiem organisma detox kanāliem. Visai klasiski saslimšana sākas ar iesnām, tātad degunā un elpceļos izdalās vairāk gļotu, kam drīz klāt nāk klepus. Tas nozīmē, ka, lai tiktu galā ar toksīniem, ar parastu elpošanu vairs nepietiek, bet vajag pastiprināt organisma attīrīšanos caur klepu un vēl vairāk izdalījumiem. Svarīgi organismam ļaut to izdzīvot, atbalstot dabiskiem līdzekļiem, nevis ķīmiskā ceļā mazinot simptomus. Vairāk par Dr L. Palevsky saslimšanas un atveseļošanās teoriju lasi nākamajā rakstā.

Šo rakstot aizdomājos, ka mūsu tāltālie senči bijuši vismaz tikpat gudri kā Dr Palevsky, jo līdz mūsdienām saglabājies teiciens „Uz veselību!” , ko izsakām brīdī, kad kāds nošķaudās. Tas apliecina senču zināšanu, ka, izšķaudot (iztīrot) kaut ko laukā, mēs tuvojamies veselībai. Vai tas nav ģeniāli vienkārši?

Dr Natasha Campbell-McBride (Lielbritānija) saka, ka katrs vīruss un katra saaukstēšanās ir jāuztver kā svētība organismam, jo tā ir iespēja atbrīvoties no visa liekā – toksīniem, kam uzkrājoties organismā ilgtemiņā, mums var nodarīt vēl vairāk slikta.

Ja mēs saslimstam, tas nozīmē, ka mūsu organismam ir vajadzīga palīdzība, un tas ir ielūdzis vīrusu organismu atveseļot. Tieši tāpēc pēc slimošanas mēs parasti jūtamies labāk un vieglāk. Tā Dr Natasha Campbell-McBride. Ja lasīsi nākamo rakstu, tad uzzināsi, ka Dr Palevsky domā vēl tālāk – ka vīrusi īstenībā ir mūsos pašos.

Bet kā palīdzēt nekaitējot

Teorijas ir laba lieta, bet atgriežamies tepat pie slimā bērniņa.

Ejot pie ārsta, Tu būtībā pati/s uzprasies uz sīrupiem un antibiotikām, ko beigās arī dabū, jo daktera iespējas daudz tālāk nesniedzas. Tu ietaupītu daudz enerģijas un laika, ja nevazātu mazo pa ārstiem laikā, kad visi apkārt slimo. Tā vietā strādātu ar sevi, sakot, ka Tu dari visu, kas ir Tavās iespējās, lai mazajam palīdzētu, un ka viņš pats atveseļosies. Masāžas, Tavs laiks mazulim, deguna skalošana, arī Tavs miers  un paļāvība, ka viss būs labi – tas viss ir svarīgāks nekā antibiotikas.

Mazais slimojot stiprina savu imunitāti, un tam jāļauj notikt šajā slimošanas reizē, lai mazulis būtu spēcīgāks nākamreiz, un mēs zinām, ka tāda agri vai vēlu noteikti pienāks.  Kā dažreiz „mierinu” māmiņas – šī nav ne pirmā, ne pēdējā slimošanas reize…

Ja mazais jūtas labi, tad lai tas klepus un gļotas tīrās paši savā nodabā. Jo slimošana ir organisma attīrīšanās, un gudri būs tie vecāki, kas ļaus tai notikt. Kamēr mazais ēd (un ja neēd – vēl labāk, tad tā ir papildus atslodze organismam un tam ir vairāk enerģijas darboties ap klepu un vīrusu), pietiekami daudz dzer, labi guļ, ir omulīgs, neredzu kāpēc būtu jāsatraucas un jāstiepj viņš pie ārsta.

To, ka paaugstināta temperatūra dedzina vīrusus un to toksīnus organismā,  teorētiski it kā saprotams visi. Taču tieši temperatūras slieksnis (līdz kādai bērna  temperatūrai vecāki spēj palikt mierīgi) būs īstais rādītājs, cik spēcīgi vecāki ir savā pārliecībā. Labi būtu, ja ar katru bērna slimošanas reizi vecāki ļautu šim temperatūras un savas pārliecības slieksnim kāpt uz augšu, aizvien attālinot temperatūru pazeminošu līdzekļu lietošanu. Tai pat laikā atceroties, ka ir arī dabiskas iespējas – gan homeopātiskās zāles (zināmākā – Belladonna), gan atvēsināšana ar vēsu, mitru dvieli, plānāka paladziņa izvēli, sviedrējošas  tējas (zināmākā – Liepziedi), utt. Ja zini, kāds atvieglojums pārņem pēc izsvīstas gripas nakts, kāpēc šo gribi laupīt savam bērnam?

Masāža vai spēcīgāka paglaudīšana tieši krūšu kurvja rajonā  mehāniski palīdzēs mazulim atbrīvoties no gļotām. Svarīgi spēlējoties mazo ņurcīt, kustināt, paspaidīt ribiņas gan priekšpusē (ne tik daudz spiežot sirds pusē), gan, jo īpaši, mugurpusē, arī no sāniem uz vidu. Tas viss ar mērķi, lai gļotas neiekārtojas uz palikšanu uz ilgāku laiku dziļāk elpceļos. Tas nekas, ja mazais sāk klepot masāžas un ribiņu kustināšanas laikā, tas tieši ir labi, jo tā elpceļi attīrās, un līdz ar to – viss organisms.

Par visu, kas nāk laukā, ir jāpriecājas, nevis jācenšas apturēt. Tāpat ne vemšana, ne caureja nav pasaules gals. Viens svarīgs nosacījums – skaties līdzi, lai mazais pietiekami daudz dzertu. Vemšana, tāpat kā caureja, ir lielisks mūsu organisma reflekss, kas nostrādā katru reizi, kad esam saindējušies ar kaut ko nelabu, vai kad mūs apciemo vēdera vīruss. Un cik tas ir superīgi, ka mums pat nekas nav jādara, lai šo piespiedu tīrīšanos veicinātu – ķermenis rīkojas pats, paklausot gēnos ieliktai gudrībai.

 

Veselību nevar nopirkt aptiekā

Atceries, neviena ķīmiska zāle nepadara cilvēku veselāku. Tās tikai nomaskē simptomus, neatrisinot cēloni, plus rada daudzus blakusefektus. Tava un Tavu bērnu veselība neslēpjas zāļu pudelītē. Tieši lietojot zāles, cilvēki paliek slimāki un slimāki, jo cer, ka tā nākamā brīnumtablete vai sīrups gan būs īstie. Rezultāts – mums ir teju visu slimību epidēmijas, astma ir tikai viena no tām, pārējās nemaz nesākšu te uzskaitīt. Vienmēr jautāju savu naivi retorisko jautājumu – ja zāles tiek ražotas un mēs tās lietojam, taču, lai paliktu veselāki, tad kāpēc mēs un, jo īpaši mūsu bērni, slimojam aizvien vairāk? Tātad kaut kas apgalvojuma pirmajā daļā nav īsti kārtībā, vai ne?

Veselību nevar nopirkt aptiekā. Veselība – tas ir nopietns darbs katru dienu. Tu vari dot mazulim Zyrtec, Ventolin un visas iespējamās zāles, bet, kamēr bērns tai pat laikā dabūs saldumus, govs pienu, miltu produktus, uz ilgtermiņa uzlabojumu vari necerēt (īstenībā – tikai pasliktinājumu, arī zāļu blakusefektu dēļ). Bet, saprotams, domāt par to, ko mazais ēd, ir daudz grūtāk nekā attaisīt zāļu pudeli. Lai bērni (un paši) neslimotu, ir jādomā tālu iepriekš – gan par to, ko ģimene ēd katru dienu, gan to, kā mazināt toksīnu daudzumu mājās utt. Un ja solīšus veselības virzienā izdodas uzsākt, pirms kāds ir saslimis, ieguvēji ir visa ģimene. Bet nereti tieši bērna slimošana ir lielā mācību stunda vecākiem.

Mana pieredze

Mans 9 gadīgais dēls – ne reizi vēl savā dzīvē nav dabūjis antibiotikas, ne arī jebkādas ķīmiskas zāles. Es nesaku, ka puika nav slimojis, ir, bet viņa imunitāte ir pati stiprākā no mums visiem ģimenē.  Viņa retās slimošanas reizes ir ātras, tās var būt arī ļoti spēcīgas (kā bija ar vējbakām), taču tās vienmēr ir bez sekām.  Kad viņš vēl bija bērnudārza vecumā, viņa slimošanas reizēs pie ārsta negājām, un prasīto zīmi bērnudārzam rakstīju pati – tā arī teicu, ka savu bērnu ārstējam paši, izmantojot Homeopātiju un  pie daktera neejot.

Un vispār – tā ārsta zīmju sistēma man liekas absurda, kad ģimenei jau praktiski vesels bērns vēlreiz jāstiepj pie ārsta atrādīt papīra lapiņas un ķeksīša dēļ. Manu bērnu ģimenes ārstes māsiņa meklē rokā pa telefonu, jo gadiem pie dakteres neesam rādījušies. Pirms pāris mēnešiem māsiņa kārtējo reizi zvana, un jautā, vai puika ejot skolā:) (atgādināšu, dēlam ir 9 gadi). Tāpēc pa retam ar dēlu pie ģimenes ārstes aizejam pieklājības pēc un nevis tāpēc, ka slims, bet tāpēc, ka vesels. Un bez svara kg un auguma cm, kas abi neizbēgami pieaug, dēla kartītē dakterei nav, ko ierakstīt.

Mēģinu Tev stāstīt, rādīt, ka mazuļa slimošana nav nekas traģisks. Ka to visu vienkārši var un vajag izdzīvot ar mierīgu un vēsu prātu. Domājot, kā mazulim palīdzēt ar dabiskiem līdzekļiem, mēs ar katru slimošanas reizi dodam  viņam iespēju palikt veselākam un stiprākam, kas ir daudz labāks scenārijs nekā ar zālēm ilgtermiņā kaitēt imunitātei un ar katru slimošanas reizi bērnu vājināt.

Kad Tavs mazais saslimst, nevis krīti panikā un meklē palīdzību ārpus sevis, bet audzē pārliecību, ticību sev un savai intuīcijai – notici, ka Tu tiksi galā, jo tieši Tu zini, kā vislabāk palīdzēt savam bērnam. Tā vietā lai meklētu telefonu un ārsta numuru vai steigtos uz aptieku, priecājies, ka Tavs bērns atkal saslimis – tātad viņa organisms vēl nav zaudējis cerību palikt veselākam. Palīdzi viņam.

Arī  Tavs bērniņš ir stiprs, un viņā ir potenciāls atveseļoties saviem spēkiem.  Ja netici man, klausies, ko saka gudrais bērnu ārsts Dr Palevsky: “Bērns spēj atveseļoties pats, galvenais ir viņam netraucēt.”

Par praktiskiem padomiem, kā palīdzēt saslimušam bērniņam, lasi vairāk te

Gripa, vīrusi, saaukstēšanās

Sāp austiņas. Kā mazajam palīdzēt dabiskiem līdzekļiem

Lai veselība Tavā ģimenē,

Silvija

P.S. Atgādinu, ka viss šeit rakstītais attiecas uz akūtām respiratorām (elpceļu) un ausu, kā arī vēdera vīrusu saslimšanām, un es nebūt nemudinu uz nopietnu hronisku slimību vieglprātīgu ignorēšanu. Būs reizes un situācijas, kad gan ārsts, gan zāles būs vajadzīgi. 

Bet pat tādās situācijās, kad citādi nevar un jādod zāles, blakus var izmantot visas alternatīvās metodes, kas palīdzēs bērnam tikt galā, un varbūt ļaus mazināt zāļu devu. Un nākamo reizi viss apstāsies ātrāk, nesasniedzot tik nopietnus iekaisuma vai slimības apmērus.

Iedvesma rakstam

Dr Lawrence Palevsky lekcija interneta veselības forumā Evolution of Medicine Summit www.evolutionofmedicinesummit.com, kas tiešraidē bija dzirdama 2014. gada 11. septembrī

Šis raksts publicēts ar Dr Lawrence Palevsky atļauju

Teksts publicēts no curantur.lv

Jautājumi / Atbildes

Ar prieku atbildēsim uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem. Lūdzu norādiet savu vārdu, e-pastu, un jautājumu vai problēmas aprakstu. Atbildi nosūtīsim uz norādīto e-pastu. Ja vēlaties saņemt atbildi nekavējoties, lūdzu sazinieties ar mums izmantojot lapas augšā norādīto kontaktinformāciju.

*

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>