Kā tikt galā ar šī brīža trauksmi

Kā tu jūties?! Jautājums, kas šobrīd mums ir ļoti aktuāls. Atbildes visdrīzāk būs: es nezinu, – tas, kas notiek ir tik neierasti; nezinu, ko ar visu šo iesākt, jātiek galā ar ikdienas mājas dzīvi; nezinu, kas notiks ar manu darbu, bet esmu atbildīgs par savu ģimeni; nesaprotu, kā jūtos, vai tamlīdzīgi. Lielākoties tās liecinās par uztraukumu, kas rada stresu.

Dažbrīd piedzīvojam nelielu stresu, kas nenodara kaitējumu veselībai. Taču, kad stress turpinās ilgstoši, tas var nodarīt ļaunumu mūsu imūnsistēmai un radīt saslimšanas riskus. Tās ir sliktās ziņas.

Tomēr ir labas ziņas. Neatkarīgi no tā, kas notiek visapkārt, mēs varam kontrolēt savu stresu un līdz ar to iegūt mieru. Sākumā tas var nebūt vienkārši un viegli, bet tas ir iespējams. Lielāko daļu stresa un nemiera mēs piedzīvojam nevis ārēju faktoru dēļ, bet gan tāpēc, ka mēs interpretējam ārējos faktorus.

Šobrīd situācija strauji mainās katru dienu, un mums ir jāmācās tai pielāgoties. Lai pasargātu sevi un citus, ir svarīgi saglabāt mieru, jo satraukums un iekšējā trauksme grauj veselību, samazina spēju koncentrēties, līdz ar to rodas grūtības atrisināt problēmas.

Ko mēs varam darīt? Lūk, daži risinājumi, kas palīdzēs optimāli tikt galā ar trauksmi un nemieru. 

 

Palīdzi sev stresa līmeņa pazemināšanā.

 

Stress palielina trauksmi. Paņem lapu un uzzīmē intervālu no 0 (bez stresa) līdz 10 (visaugstākais) un nospraud punktu. Kur tu atrodies? Protams, tas ir subjektīvs mērogs, bet, jo punkts atrodas tuvāk 10, tas liecina, ka esi “sarkanajā zonā”. Tad, kad esam “sarkanajā zonā” mēs mēdzam domāt daudz negatīvāk.

Turklāt, mums katram ir sava ”sarkanās zonas” augstā stresa līmeņa pazīmes, piemēram, sāk sāpēt galva, sēžot kratām kāju, sasprindzinām ķermeni, naktī griežam zobus utt. Svarīgi ir atpazīt tās un “sarkanajā zonā” atrasties pēc iespējas mazāk.

Kad pamani sava stresa līmeņa paaugstināšanos, izdari kaut ko veselīgu un noderīgu. Ja ir iespējams ej pastaigāties, uzliec iemīļoto melodiju un dejo, dziedi, noskaties kādu jocīgu video. DARI visu, kas tevi var padarītu pozitīvāku. 

 

Atceries, ka neesi bezpalīdzīgs. 

 

Droši vien mēs katrs esam saskārušies ar situāciju, kurā neko nevaram mainīt. Piemēram, sarunāts, ka santehniķis ieradīsies ap 9.00 no rīta, bet vēl līdz 11.00 viņš nav devis ziņu par sevi. Tas liek justies nepatīkami un bezspēcīgi.

Ilgstoša bezspēcības izjūta var izraisīt nemieru un pat depresiju. Psiholoģijā to dēvē par iemācīto bezspēcības veidu, kura pamatā ir tulkojums: “Es neko nevaru darīt, un tas ir briesmīgi.”

Tu vari justies tā, it kā šajā laikā neko nevarētu darīt. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka vienmēr ir divas stratēģijas, kā risināt jebkuru problēmu. Pirmā ir uz problēmām vērsti risinājumi, kurā tu maini būtību tam, kas notiek. Šobrīd tu nevari apstādināt korona vīrusa saslimšanu, tomēr tu vari palīdzēt sev un citiem, piemēram, ievērojot sociālo distancēšanos vai kā citādi.

Otra ir stratēģija, ko sauc par uz emocijām vērstu kopēšanu. Tas nozīmē, ka jāmaina emocionālā reakcija uz notikumu. Kamēr tu, iespējams, nevarēsi mainīt visu, kas notiek, tu vari mainīt savu reakciju uz to. Un tas var palīdzēt mazināt nemieru un trauksmi.

 

Rīkojies no loģikas nevis emocijām.

 

Doma, ja nu notiek kaut kas slikts, vai piemēram “Kas būs, ja viss šis turpināsies mēnešiem?”, “Kā es dzīvošu, ja man nebūs naudas?” un tamlīdzīgi jautājumi, kas rada raizes var turpināties ilgi. Vai nebūtu dīvaini redzēt kādu draugu vai paziņu, kurš, piemēram, vasaras laikā staigā kažokā un nepārtraukti svīst? Uz jautājumu, kāpēc tu to dari, viņš atbildētu, jo es gatavojos ziemai, kas būs pēc vairākiem mēnešiem. Interesants redzējums, vai ne?!

Un tomēr tas ir tas, ko mēs darām, kad ciešam no “Kas būs, ja” sindroma. Mēs emocionāli reaģējam tā, it kā kaut kas jau notiek, pat ja tā nav.

Protams, ir svarīgi apsvērt arī vissliktākos scenārijus un veikt pasākumus, lai tos novērstu vai pārdomātu darbības, kas jāīsteno, ja tie notiek. Bet emocionāli reaģēt, it kā šīs bailes patiesi piepildītos, ir kā valkāt kažoku, kad ārā ir karsti. 

 Maini negatīvo “Kas būtu, ja” uz pozitīvo “Kas būtu, ja”.

Mēģini sev uzdot citu jautājumu. Tu vari mainīt savu “Ko, ja” no negatīvās domāšanas uz aizraujošākām perspektīvām. Piemēram, “Ja no tā rodas kaut kas pozitīvs?” vai “Un, ja nu attiecības manā ģimenē kļūst arvien draudzīgākas un tuvākas?”, “Iespējams, ka šajā laikā es onlinā ar kādu iepazīšos vai iemācīšos kaut ko jaunu?”.

 

Izmanto šo laiku.

 

Cik reižu tu esi domājis, es vēlētos, kaut man būtu vairāk laika… lasīt, pavadīt kopā ar ģimeni, pavadīt laiku dabā, zīmēt, vingrot, meditēt, sakārtot, izremontēt dzīvokli vai vienkārši pagulēt un nedarīt neko …? Tas ir noticis! Tavs vēlējums ir piepildījies! Centies izmantot šīs izmaiņas un darīt to, ko gribēji.

Kamēr tu nevari kontrolēt visu, kas notiek pasaulē, tu vari uzņemties kontroli pār savu nemieru un trauksmi.

Un atceries, ka dzīvei ir savi kāpumi un kritumi. Rūpēsimies par sevi!

Iekšēju mieru jums vēlot,

Marika Grasmane, psiholoģe

(pēc E. Lombardo)